Seno latviešu kultūrā 10.novembris ir atzīmējams kā Mārtiņdiena. Tradicionāli Mārtiņa dienu senie latvieši uzskatīja par rudens beigām un ziemas sākumu. Šajā laikā tiek pabeigti lielie āra darbi tīrumos un dārzos. Pēc tā, kā kūtī tika apkopti lopiņi, saimniekiem ar ģimeni palika vairāk laika vakarēšanai garajos un tumšajos vēlā rudens un ziemas vakaros.
6.novembra pēcpusdienā Skrindu dzimtas muzejs, ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus sakarā ar COVID-19, aicināja uz vakarēšanu un Mārtiņdienas svinēšanu Sarkaņu audžuģimeni. Audžuģimenei bija iespēja satikties ar meistaru Vari Vilcānu un audēju Daci Teivāni. Varis aicināja Sarkaņu ģimenes dēlu kopā ar tēti veidot skaistus koka palikņus saimnieciskām vajadzībām virtuvē. Pasākumā gaitā izrādījās, ka tā ir saistoša nodarbe arī meitenēm un pie darba ar lielu apņēmību ķērās Sarkaņu audžuģimenes meitenes. Savukārt D.Teivāne iepazīstināja meitenes un mammu Aiju ar aušanas un prievīšu pīšanas tehnikām. Gan mamma, gan meitenes klausījās, mācījās un strādāja ar lielu interesi. Dace pastāstīja kā ieguva dziju, kā tā tika šķeterēta un tīta kamolos, ko senie latvieši darīja un kā pavadīja garos vakarēšanas vakarus. Pēcāk audžuģimene tika aicināta ieklausīties Mārtiņdienas tradīcijās, ticējumos, tautas dziesmās un minēt mīklas kopā ar muzeja vecāko speciālisti I.Ozoliņu.
Pēc nopietna, interesanta un čakla darba, saimniece I.Mukāne aicināja klātesošos cienāties ar kuģeli, šmorētu vistiņu, biezpiena krēmu ķīselī un gaļas pīrādziņiem.
Audžuģimenes vecāki Aija un Gunārs atzina, ka šāda veida pasākumi ir izglītojoši un ļoti noderīgi 21.gadsimta jauniešiem un bērniem!
