1. „Maizes ceļš”- nodarbība dažāda vecuma skolēniem ( sākot no 5 gadu vecuma).
Nodarbības palīdz izprast, kas ir maize, kā tā top un kāda ir tās nozīme cilvēka dzīvē.
• Tiek sniegta neliela informācija par maizi.
• Videofilmas „Maizes ceļš” noskatīšanās.
• Ticējumi un mīklas par maizi.
• Sarunas ar muzeja tēlu runci Druvi un atraktīva darbošanās.
2. ”Gaismas ceļš”- nodarbība 5.-12.kl. skolēniem.
Muzeja stunda stiprina izpratni par kultūras vērtībām savā pagastā, novadā un rosina interesi par Latgales tautas atmodas darbinieku brāļu Skrindu darba nozīmīgumu Latgales kultūrvēsturē.
• Iepazīšanās ar ekspozīciju Skrindu dzimtas muzejā.
• Ar videoierakstu un dažādu citu informatīvo materiālu palīdzību tiek dota iespēja izprast brāļu Skrindu darba nozīmīgumu Latgales kultūrvēsturē
• Atraktīva darbošanās un diskusija par redzēto pie lielā saimes galda.
• Papildinformācijai tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar jaunākajām izstādēm muzejā un videofilmu „Krucifiksu ceļš” , „Maizes ceļš”, „Kāzu muzikanti Latgalē”, „Seno arodu meistari – alus darītāji Vabolē” , „Audējas Vabolē”, „Ūdensdzirnavas un dzirnavnieku stāsti Latgalē”, „Muna sāta-muna dzeive” noskatīšanās pēc izvēles.
3. “Priekšmetu stāsti” nodarbība 5.-9.kl. skolēniem.
• Īsa ekskursija gida vadībā pa muzeju, iepazīšanās par muzeja priekšmetiem un priekšmetu stāstiem.
• Esi vērīgs un pēc dotā plāna atrodi priekšmetus muzejā un iepazīsti to stāstus.
• Jautājumu un atbilžu spēle zīmējumos kopā ar muzeja tēlu runci Druvi.
4.”Kas muzejam vēderā” nodarbība 1.-5.kl. skolēniem.
• Pirmie soļi muzejā un iepazīšanās ar muzeja darbu.
• Saruna par to, kas ir muzejs, ko muzejos dara muzeja speciālisti un apmeklētāji.
• Radošas aktivitātes.
5. “Vēstures avota “Drywa” analīze’’ nodarbība 7.-9.kl. skolēniem.
• Iepazīšanās ar muzeja ekspozīciju un avīzi “Drywa”.
• Darbs grupās, lomu spēles.
• Grupu darba prezentēšana, diskusijas.
• Spēle “Ja arheologs”, diskusijas.
6. ‘’Latvijas skolas soma’’ bērniem un jauniešiem
“Vakariešona munā ustobā”
Programmas mērķis: apzināt latgaliskās tradīcijas un to nozīmi, prezentējot latgaliešu valodu kā vietējās kultūras mantojuma unikalitāti. Nodarbību pamatā ir stāsts par vakarēšanu Latgales zemnieka sētā, kurā vecākā paaudze jeb pieredzes bagātākie ļaudis apmācīja jaunāko paaudzi dažādos mājas veicamos darbos un amatos, te materiālais mantojums vienmēr bija savijies kopā ar nematerialo (dziesmas, teikas, nostāsti un c.). Vakara noslēgums vienmēr bija pie klāta saimes galda.
Nodarbību 1.daļā skolēni iepazīst Skrindu dzimtas muzeja izveidoto ekspozīciju, kura caur Skrindu teiktajām atziņām stāsta par ticības un gara gaismas ienākšanu ( caur gramatām, avīzēm u.c.) kultūrā, izglītībā un sadzīvē. (10 min.)
Lai labāk palīdzētu uztvert novada savdabību un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidību, skolēnu grupa noskatās izveidotos video ierakstus, kur iepazīst senās amatu prasmes un ieklausās audēju, amatnieku, maizes cepēju, alus brūvētāju stāstos. (15 min.).
Talākā darbība notiek radošo darbnīcu telpās, kur sveču gaismā tiek lasīta A. Skrindas dzejas antologija “Kukle” un avīze “Drywa”, kur klausās, iepazīst latgaliešu valodu, un arī paši iesaistīti līdzdarboties. Kā piem. lasa, vārdu speles. (15 min.)
Nodarbību laika apgūst arī kādu senaizmirstu amatu prasmi ( lupatu deķīsu aušana, rokassprādžu izgatavošana, virvju vīšana ( pēc izvēles)). (15 min.).
Pēc aktīvas un izzinošas darbības, kopīgi tiek klāts galds, varīta tēja un galdā celti pašcepti pīrāgi un maizīte. Pie galda notiek sarunas par to, ka mes šodien aizpildām savu (30 min.). Caur muzeja aktivitātēm ir noslēgusies vakarēšanas tradīciju izzināšana.
Cena: 4,50 eur no skolēna